DZĪVE NE VIENMĒR MUMS UZSMAIDA

PAT TIE CILVĒKI, KURIEM IR BIJUSI VEIKSMĪGA BĒRNĪBA,

 

var piedzīvotnegaidītus zaudējumus, saslimšanas, traumatiskus notikumus.Kā cilvēki var tikt ar to galā? Vai iekšējos spēkus var palielināt? Dzīvesspēks nenozīmē neuzvaramību, bet iekšēju spēku pārvarēt sarežģītākas dzīves notikumu epizodes, sadziedēt brūces, kļūt stiprākam, un iegūtās atziņas no šīs pieredzes izmantot risinot tālākos dzīves uzdevumus. Dzīvesspēka pilnveide vienmēr saistīta ar rīcību, domāšanas veidu un piedzīvotajām izjūtām kopumā mūs attīstot. Dzīvesspēka pieaugums izriet no katra indivīda pieredzes un arī viņa tālākajiem mērķiem.

Dzīvesspēks sevī ieslēdz: stipru patību (pašcieņu, pašpaļāvību), problēmu risināšanas spēju, kontroles izjūtu pār notiekošo, stresa pārvaldīšanas veidus, optimismu; elastīgumu un spēju mainīt savu attieksmi, drosmi, humora izjūtu, empātijas spēju (spēju just citiem līdzi), prasmi atpazīt savas emocijas un tās izpaust, sociālā atbalsta izmantošanu, kopības izjūtu ar apkārtējiem cilvēkiem un plašāko sabiedrību.

Galvenie faktori, kas veicina dzīvesspēka pieaugumu, saistīti ar:

  • Prasmi veidot reālus plānus un secīgi rīkoties, lai tos sasniegtu.
  • Pozitīvu attieksmi pret sevi un paļāvību uz saviem spēkiem un spējām.
  • Komunikācijas un problēmu risināšanas prasmēm.
  • Pakāpi, kā cilvēks spēj pārvaldīt un regulēt savas emocijas un impulsus- emocionālo inteliģenci.

 Desmit padomi dzīvesspēka attīstīšanai

  • Veido daudzveidīgas attiecības. Labas attiecības ar tuviniekiem, ģimenes locekļiem, draugiem, un citiem cilvēkiem ir ļoti svarīgas. Pieņemot  palīdzību un atbalstu no tiem, kas par tevi rūpējas un tevi uzklausa, tu stiprināsi savu dzīvesspēku. Arī līdzdalība sabiedriskās organizācijās vai interešu grupās nodrošina ar atbalstu un grūtākā brīdī. Šie cilvēki, ar kuriem kopā esi darbojies, var palīdzēt tev atgūt cerību labākām izredzēm nākotnē. Atbalstot citus, tad, kad tas tiem nepieciešams, arī tu pats vari gūt netiešu labumu sev.
  • Izvairies saredzēt sarežģījumus, krīzes kā nepārvaramas problēmas. Tu nevari ietekmēt to, ka nākas piedzīvot stresu radošos notikumus, bet tu vari ietekmēt to, kā tu izskaidro tos vai kā uz tiem reaģē. Mēģini skatīties tālāk par tagadnes brīdi- nākotnē, kad apstākļi varētu būt nedaudz labāki. Centies pamanīt tos veidus, kā tu pašreiz, kamēr risini sarežģījumus, vari justies labāk.
  • Pieņem to, ka pārmaiņas ir dzīves sastāvdaļa. Var gadīties, ka daži no iecerētajiem mērķiem vairs nav sasniedzami nelabvēlīgu apstākļu dēļ. Ja pieņemsi apstākļus, kurus nav iespējams izmainīt, tas palīdzēs tev fokusēties uz tiem apstākļiem, kurus tu vari ietekmēt un izmainīt.
  • Virzies uz saviem mērķiem. Izvirzi sev kādu reāli sasniedzamu mērķi. Tas nav uzreiz jāsasniedz. Regulāri dari kaut ko mērķa labā, pat, ja tev liekas, ka tas ir maz. Tomēr, tā ir tava virzība uz mērķi. Tā vietā, lai fokusētos uz to, kas šķiet neaizsniedzams, jautā sev: „Ko tādu es varu šodien izdarīt, lai tas mani virzītu uz mērķa sasniegšanu?”
  • Rīkojies apņēmīgi. Nelabvēlīgās situācijās darbojies, cik vien tas iespējams izlēmīgi. Rīkojies apņēmīgi, nevis novērsies no problēmām un stresa, vēloties lai tie izzustu paši no sevis.
  • Notiekošajā saredzi pašatklāsmes iespējas. Cilvēki bieži par sevi daudz uzzina un atklāj laikā, kad viņi cīnījušies ar grūtībām vai zaudējumiem. Daudzi no ļaudīm, kas pārcietuši zaudējumus un grūtības stāsta, ka viņiem pēc pārciestā uzlabojušās attiecības un radusies lielāka spēka izjūta, lai arī tie joprojām jūtas ievienojami. Pieaugusi viņu pašvērtība, attīstījies garīgums, un dzīve kļuvusi vērtīgāka.
  • Attīsti pozitīvu attieksmi pret sevi. Attīsti paļaušanos uz savām problēmu risināšanas spējām, tas pilnveidos tavu pašvērtību un  dzīvesspēku.
  • Saglabā perspektīvas izjūtu. Pat, ja saskaries ar visai sāpīgiem notikumiem, mēģini aplūkot šo stresu radošo situāciju plašākā kontekstā un savā redzējumā saglabāt ilglaicīgo perspektīvu. Izvairies no tā, ka notiekošais zaudē samērus ar tālāko perspektīvu.
  • Uzturi cerības. Optimistisks redzējums palīdzēs tev saredzēt to, ka tavā dzīvē var notikt arī labas lietas. Mēģini iztēloties to, ko tu vēlies, nevis pastāvīgi raizējies par to, no kā tu baidies.

 

  • Rūpējies par sevi. Gādā par savām vajadzībām un izjūtām. Iesaisties aktivitātēs, kas tevi iepriecina. Regulāri vingro. Rūpes par sevi palīdzēs tev  sagatavot savu prātu un ķermeni tam, lai tiktu galā ar situācijām kas prasa tavu dzīvesspēku.

Aktuālās programmas

A
Nometne bērnu invalīdu vecākiem “Dzīvesspēks”

NOMETNE BĒRNU INVALĪDU VECĀKIEM “DZĪVESSPĒKS”

2017.gada 26-28.maijā, Igates pilī, biedrība "Dzīvesspēks" organizēja Nometni bērnu invalīdu mammām 'Dzīvesspēks 2017".
Nometne ir iespēja māmiņām dažas dienas atpūsties, palutināt sevi, iegūt jaunas zināšanas, pieredzes apmaiņu, un kopumā iegūt pozitīvu enerģiju un jaunus spēkus. 

Lasīt vairāk...
B
Ēšanas traucējumu grupa

pārēšanās, emocionālā ēšana

*pārēšanās, emocionālā ēšana, atbrīvošanās no ēdiena u.c.
Nodarbības balstītas uz apzinātības , dialektiski biheiviorālās terapijas, kognitīvi biheiviorālās terapijas pamatiem un jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem.

Grupu nodarbības “Ēšanas paradumi un apzinātas izmaiņas” balstītas uz apzinātības , dialektiski biheiviorālās terapijas, kognitīvi biheiviorālās

Lasīt vairāk...
C
Atbalsta programma “Aprūpētāju pašpalīdzība un kompetence”

Atbalsta grupas bērnu invalīdu vecākiem

Atbalsta grupas bērnu invalīdu vecākiem, ar mērķi:
- Sniegt vecākiem informāciju, konsultācijas un profesionālo atbalstu, ņemot vērā individuālās ģimeņu vajadzības – mazinot vecāku stresu, veicinot vecāku kompetences izjūtu, uzlabojot vecāku zināšanas un prasmes lai novērstu emocionālās, uzvedības un attīstības problēmas bērniem.

Lasīt vairāk...
D
Psihologa konsultācijas

Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT)

Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) ir īstermiņa, strukturēta psihoterapijas metode.
KBT pamatā ir ideja, ka cilvēkam netraucē paši dzīves notikumi, bet gan veids, kā cilvēks uz šos notikumus uztver un tos interpretē. Viena un tā pati situācija dažādiem cilvēkiem var izraisīt dažādasizjūtas un veicināt atšķirīgu rīcību (uzvedību, reakciju). Piemēram, zaudējot darbu, viens cilvēks varētu domāt: „Es esmu tāds neveiksminieks. Man nekad nekas neizdodas!

Lasīt vairāk...